Forex - ForexIT logo




Marka Duglasa grāmata
„Trading in the Zone”

(konspekta autors: Viesturs
Treidera priekšrocības forex tirgū. Forex Psiholoģija

Treidera priekšrocība: domāšana varbūtībās

PARADOKSS: NEJAUŠS IZNĀKUMS, KONSEKVENTI REZULTĀTI

Ir interesants paradokss. Kazino rada konsekventu peļņu dienu pēc dienas, gadu pēc gada, ņemot vērā, ka šim pasākumam ir tīri nejaušs iznākums. Tas, ko kazino īpašnieki, pieredzējuši spēlmaņi un vislabākie treideri saprot un ko tipiskam treiderim ir grūti uztvert, ir: notikums, kuram ir varbūtējs iznākums var radīt konsekventus rezultātus, ja ir iespējams iegūt priekšrocības savā labā un pastāv pietiekoši liels izlases kopums. Vislabākie treideri treidingu uztver kā skaitļu spēli, līdzīgi kā kazino un profesionāli spēlmaņi pieiet azartspēlēm.

Kazino īpašnieki un profesionāli gambleri saprot varbūtību raksturu, un ka katra individuāli izspēlēta, piemēram: blackjack partija ir statistiski neatkarīga no citas partijas. Tas nozīmē, ka katra individuālā kāršu partija ir unikāls notikums, kur iznākums ir nejaušs saistībā ar pēdējo izspēlēto partiju vai nākošo partiju. Ja fokusējas uz katru partiju individuāli, tad te būs nejaušs, neparedzams sadalījums starp vinnētajām un zaudētajām partijām. Bet kopumā skatoties – tieši pretējais ir patiess. Ja pietiekoši liels partiju skaits ir izspēlēts, parādās modeļi, kas producē konsekventus, paredzamus un statistiski drošus iznākumus.

Tie ir iemācījušies un pilnībā akceptējuši faktu, ka tie nezin, kas notiks tuvākajā laikā. Vēl svarīgāk – tiem nav jāzina tas, lai pelnītu konsekventi naudu. Tādējādi, ka tie nezin, kas notiks, tie neakcentē kādu īpašu nozīmi (emocionālu vai citādu) uz katru individuālo partiju. Citiem vārdiem, tie nav apsēsti ar nereālām ekspektācijām par to, kas notiks, tāpat arī to Ego nav iesaistīti kādā apstāklī, kas liek tiem būt pareiziem. Tā rezultātā, ir vieglāk palikt būt fokusētam uz savu priekšrocību uzturēšanu un to plūstošu izpildīšanu, kas, savukārt, liek tiem kļūt mazāk ietekmējamiem, lai izdarītu dārgi maksājošas kļūdas. Tie paliek relaksēti tāpēc, ka tie ir iesaistīti un ļauj, lai varbūtības (viņu priekšrocības) spēlē pašas par sevi, tikmēr zinot, ka, ja viņu priekšrocības (edges) ir pietiekoši labas un izlases kopums ir pietiekoši liels, tad tie tīrajā iznākumā būs vinnētāji.

Vislabākie treideri izmanto tieši tādu pašu domāšanas stratēģiju kā kazino īpašnieki un profesionāli spēlmaņi. Pirmām kārtām, treideris, spēlmanis un kazino darbojas gan ar zināmiem, gan ar nezināmiem mainīgajiem, kas ietekmē katra darījuma vai spēles iznākumu. Azartspēlēs zināmie mainīgie ir spēles noteikumi. Treidingā zināmie mainīgie (no katra individuālā treidera perspektīvas) ir viņu tirgus analīzes rezultāti.

Tirgus analīze atrod uzvedības modeļus visu tirgus dalībnieku kolektīvajā darbībā. Mēs zinām, ka indivīdi darbosies tajā paša manierē pie līdzīgām situācijām un apstākļiem atkal un atkal, tādējādi radot acīmredzamus zināmus uzvedības modeļus. Šiem modeļiem parasti ir tendence atkārtoties.

Šos kolektīvos uzvedības modeļus var atklāt un attiecīgi identificēt, lietojot analītiskus instrumentus – tādus kā trenda līnijas, MA, oscilatorus vai Fibonači korekcijas līmeņus utt. Katram instrumentam var definēt savus kritērijus un robežas, un sekojoši tie ir treiderim zināmie tirgus mainīgie. Tas nozīmē, ka treidera analītiskie instrumenti ir zināmie mainīgie, kas dod panākumu priekšrocību (edge) katrā darījumā par labu treiderim. Kazino šī priekšrocība nāk no attiecīgo spēļu noteikumiem.

Treidingā nezināmie mainīgie ir visi pārējie treideri, kuriem ir potenciāls ienākt tirgū, lai atvērtu vai aizvērtu darījumus.

Ja pastāv atpazīstami modeļi un mainīgie, kuri definē to vai modelis saskan ar atsevišķā treidera priekšrocības formulējumu, tad mēs varam teikt, ka tirgus treiderim piedāvā izdevību pirkt zemu vai pārdot augstu vadoties no treidera definīcijas. Pieņemsim, ka treideris apzinās izdevību un izmanto šo priekšrocību, atverot pozīciju. Kādi faktori noteiks to vai tirgus attīstīsies šīs priekšrocības virzienā vai pret to? Atbilde: “CITU TREIDERU UZVEDĪBA!” Kamēr vien treideris atrodas atvērtā darījuma pozīcijā, tikmēr uz šo pozīciju iedarbojas citi treideri, balsoties uz viņu ticībām par to, kas ir augsta vai zema cena.

Nepastāv nekāda iespēja, lai iepriekš uzzinātu to kā jebkurš cits treideris varētu uzvesties un kā to uzvedība varētu ietekmēt šo darījumu – sekojoši darījuma iznākums ir nenoteikts. Visu darījumu iznākums ir nenoteikts!!!

Tā kā visiem darījumiem ir nenoteikts iznākums, tad tāpat kā azartspēlēs, katrs darījums ir statistiski neatkarīgs no nākošā darījuma, pēdējā darījuma vai kādiem citiem nākotnes darījumiem, pat ja treideris var lietot to pašu zināmo mainīgo kopumu, lai identificētu viņa priekšrocību katrā darījumā. Tādējādi pastāv arī nejaušs sadalījums starp vinnestiem un zaudējumiem jebkurā darījumu sērijā vai kopumā, pat ja panākumu priekšrocība katrā individuālā darījumā var būt par labu treiderim.

 

TREIDINGS MOMENTĀ

Mēs varam lietot visus iespējamos instrumentus, lai analizētu tirgus uzvedību un atrast modeļus, kas prezentē vislabākās priekšrocības. Un no analītiskās perspektīvas, šie modeļi var parādīties precīzi tieši tādi paši visos to aspektos gan matemātiski, gan vizuāli. Bet, ja treideru grupā, kas pagātnē radījusi šo modeli un “tagad” kaut vienai personai grupā atšķiras viedoklis, tad tekošā modeļa iznākumam ir potenciāls atšķirties no pagātnes modeļa. Pietiek tikai ar vienu treideri kaut kur pasaulē ar atšķirīgu ticību par nākotni, lai izmainītu īpašā tirgus uzvedības modeļa iznākumu un novērstu priekšrocību, ko prezentē šis tirgus uzvedības modelis.

Visfundamentālākais tirgus uzvedības raksturojums ir tas, ka katrai “tagad momenta” tirgus situācijai, katram “tagad momenta” uzvedības modelim un katrai “tagad momenta” priekšrocībai vienmēr piemīt unikāls raksturs ar tām piemītošo unikālo iznākumu, kas ir neatkarīgs no visiem citiem. Konstanta zināmo un nezināmo mainīgo plūsma rada varbūtību vidi, kur mēs droši nezinām, kas notiks nākotnē.

Domāšana varbūtībās var būt grūti pārvaldāma tāpēc, ka mūsu prāti dabiski neapstrādā informāciju šādā veidā. Tas nozīmē, ka ja mēs netrenējam prātus uztvert katra momenta unikalitāti, tad šis vienreizējums automātiski būs izfiltrēts laukā no mūsu uztveres. Tad mēs uztversim tikai to, ko mēs zinām, izņemot jebkuru citu informāciju, kuru bloķē mūsu bailes - viss pārējais var palikt neredzams.

Tad, kad prāts ir pieradināts domāt varbūtībās, tas nozīmē, ka mēs pilnībā esam akceptējuši visas varbūtības (bez iekšējas pretestības vai konflikta) un mēs vienmēr darām kaut ko, lai tiktu ņemti vērā arī visi nezināmie spēki, kas var ietekmēt tirgu. Domāt šādā veidā ir gandrīz neiespējami, ja vien nav veikts mentālais darbs, kas nepieciešams, lai “izskaustu” vajadzību zināt to, kas notiks vēlāk vai vajadzību būt pareizam katrā darījumā.

Treideri, kuri ir iemācījušies domāt varbūtībās ir konfidenti par viņu kopējo veiksmi tāpēc, ka viņi piespiež sevi izdarīt ikvienu darījumu, kas atbilst un ir saskaņā ar viņu priekšrocības definīciju. Viņi ir iemācījušies, parasti visai sāpīgā formā, ka tie iepriekš nezin, kuras priekšrocības (edges) darbosies un kuras nē. Tie ir pārstājuši censties paredzēt darījuma iznākumus. Tie ir apzinājušies, ka izmantojot katru priekšrocību, tie attiecīgi palielina darījumu skaita kopumu, kas sekojoši vienalga, lai kāda būtu priekšrocība dod iespēju tai pašai par sevi plaši izvērsties viņu pašu labā, tāpat kā kazino.

Kad tiek sasniegts pilnīgs katras priekšrocības nenoteiktības un katra momenta unikalitātes akcepts, tad frustrācija treidingā beidzas.

Ja treideris ļaujas zināmām šaubām, tad visdrīzāk tas neveiks darījumu. Ja tas neatver pozīciju un galarezultātā darījums izrādās peļņu nesošs, tad viņš būs ekstrēmā agonijā. Dažiem cilvēkiem nekas nesāp vairāk kā atpazīta izdevība, bet kura palaista garām dēļ savas šaubīšanās. Tipiskam treiderim, vienīgais veids kā tikt galā ar šo psiholoģisko dilemmu, ir ignorēt risku un palikt pārliecinātam, ka darījums ir pareizs. Treideriem, kuri iemācījušies domāt varbūtībās, nepastāv dilemma. Iepriekš definējot risku, šiem treideriem vairs neparādās problēma tāpēc, ka tie neveic darījumus no pareizas vai nepareizas perspektīvas. Tie ir iemācījušies, ka treidingam nav nekāda sakara ar to, ka ir jābūt pareiziem/ nepareiziem katrā darījumā. Tā rezultātā, tie neuztver treidinga risku tajā pašā veidā kā to uztver tipisks treideris.

Te var pieminēt piemēru ar monētas mešanu: ērglis vai kapeika. Patiesībā lielākajai daļai cilvēku nesagādās psiholoģiskas problēmas dēļ tā, ka tie nav uzminējuši vienu no diviem. Kāpēc? Lielākā daļa zin, ka monētas mešanas gadījumā iznākums ir nejaušs. Ja apzinās, ka iznākums ir nejaušs, tad dabiski tiek sagaidīts nejaušs iznākums. Nejaušība ietver zināmu nenoteiktības pakāpi. Tātad, kad mēs ticam nejaušā iznākumā, tad vairs netiek ietverts pieņēmums par to, kāds iznākums būs. Kad mēs iepriekš akceptējam notikumu, par kuru mēs nezinām kā tas attīstīsies, tad mūsu pieņēmumiem ir tendence uzturēt mūsu ekspektācijas neitrālas un atvērtas.

 

EKSPEKTĀCIJU PĀRVALDĪŠANA

Potenciālais nereālu ekspektāciju drauds nāk no tā kā mēs uztveram informāciju. Ekspektācijas ir mentālas reprezentācijas par to kā varētu izskatīties, izklausīties, garšot, smaržot vai izjusties nākotnes moments. Ekspektācijas nāk no tā, ko mēs zinām. Tas ir loģiski tāpēc, ka mēs nevaram gaidīt kaut ko tādu, par ko mums nav zināšanas vai atpazīstamība. Tas, ko mēs zinām ir sinonīms tam, kā mēs esam iemācījušies ticēt par veidiem, kuros ārējā vide var sevi izpaust. Tam, kam mēs ticam ir mūsu personīgā patiesības versija. Kad mēs gaidām kaut ko, mēs projicējam nākotnē to, par ko mēs ticam, kam jābūt patiesam.

Mums ir jābūt uzmanīgiem ar to, ko mēs projicējam nākotnē tāpēc, ka nekas cits nevar radīt lielāku neapmierinātību un nepatīkami emocionālu pārdzīvojumu kā nepiepildītas ekspektācijas.

Te pastāv iespēja iebraukt problēmās. Tāpēc, ka mūsu ekspektācijas nāk no tā, ko mēs jau zinām – kad mēs izlemjam vai ticam, ka mēs zinām, tad mēs dabiski sagaidām to, lai būtu pareizi. Sekojoši tādā situācijā, mēs vairs neesam neitrālā vai atvērtā prāta stāvoklī un to nav grūti saprast, kāpēc. Ja mēs jūtamies lieliski, kad tirgus dara to, ko mēs esam gaidījuši vai jūtamies šausmīgi, ja tas nedara to, ko vēlamies, tad mēs patiesībā neesam neitrālā vai atvērtā prāta stāvoklī. Pretēji, spēks, kas stāv aiz ekspektācijas liek mums uztvert tirgus informāciju veidos, kas saskan ar to, ko mēs sagaidām (dabiski, lai justos labi). Un mūsu sāpju-izvairīšanās mehānismi aizsargās mūs no informācijas, kas neatbilst tam, ko mēs vēlamies sagaidīt (cenšoties mūs paglābt no sliktām izjūtām).

Mūsu prāti ir veidoti tā, lai palīdzētu mums izvairīties no sāpēm, gan fiziskām, gan emocionālām. Šie sāpju-izvairīšanās mehānismi pastāv gan apziņas, gan zemapziņas līmenī. Ja pastāv atšķirības starp to, ko mēs vēlamies vai sagaidām un to, ko tirgus piedāvā, tad mūsu sāpju-izvairīšanās sāks darboties, lai kompensētu šīs atšķirības. Tāpat kā ar fiziskajām sāpēm, šie mehānismi operē gan apziņas, gan zemapziņas līmeņos.

Zemapziņas līmenī, sāpju-izvairīšanās process ir daudz mīklaināks. Šajā līmenī mūsu prāti var bloķēt mūsu spēju saredzēt citas alternatīvas, pat ja citos apstākļos mēs būtu spējīgi to uztvert. Lai izvairītos no sāpēm, mēs sašaurinām mūsu uzmanības fokusu un koncentrējamies uz informāciju, kas attur mūs no sāpēm, neskatoties uz tās nenozīmīgumu. Sekojoši, ja ir skaidra informācija, kas norāda, ka pastāv trends pret mūsu pozīciju un izdevība spēlēt tās virzienā kļūst neredzama. Trends nepazūd no fiziskās realitātes, bet izzūd mūsu spēja to uztvert. Mūsu sāpju-izvairīšanās mehānismi bloķē mūsu spēju definēt un interpretēt to, ko tirgus dara kā trends.

Pēc dziļākās būtības tirgus mums piedāvā uztvert up-tickus un down-tickus vai up-sveces vai down-sveces. Tas kopumā formē treiderim priekšrocības (edges). Vai kāds no šiem tickiem vai modeļiem prezentē negatīvi lādētu formu? Tas var tā it kā likties, bet no tirgus perspektīvas informācija ir neitrāla. Katrs up-ticks vai down-ticks vai modelis ir tikai informācija, kas mums pasaka par tirgus pozīciju. Informācija nesastāv no atomiem un molekulām. Lai piedzīvotu informācijas potenciālās sekas (pozitīvas vai negatīvas) nepieciešama interpretācija. Interpretācijas, kuras mēs radām, ir mūsu unikālo prātu modeļu funkcijas. Ikviena cilvēka mentālais modelis ir unikāls dēļ 2 iemesliem:

  1. Visi mēs esam piedzimuši ar atšķirīgu ģenētiski iekodētu uzvedību un personības raksturu, kas liek mums izjust atšķirīgas vajadzības vienam no otra. Cik pozitīvi vai negatīvi un kādā pakāpē vide atbild uz šīm vajadzībām, rada katram indivīdam unikālu pieredzi.
  2. Katrs izjūt dažādus ārējas vides spēkus. Daži no šiem spēkiem varbūt līdzīgi vienam vai otram cilvēkam, bet neviens no tiem nebūs tieši tāds pats.

Tādējādi praktiski nepastāv universāls cilvēka prāta modelis. Katrs indivīds definē, interpretē un attiecīgi piedzīvo vienalga kādu informāciju savā unikālā veidā.

Tad, kad mēs sagaidām to, lai būtu pareizi – jebkura informācija, kas neatbilst mūsu versijai par patiesību automātiski kļūst draudoša. Jebkura informācija, kurai ir potenciāls būt draudošai pastāv arī potenciāls bloķēt, izkropļot vai novērst nozīmīgu informāciju dēļ mūsu sāpju-izvairīšanas mehānismiem. Kā treideri, mēs nevaram atļaut mūsu sāpju-izvairīšanās mehānismiem nogriezt mūs no tā, ko komunicē tirgus un piedāvā pieejamu kā nākošo izdevību, lai ieietu tirgū, izietu no tā, pievienotu pozīcijai vai izņemtu no pozīcijas – tikai tāpēc, ka tas dara kaut ko tādu, ko mēs negribam vai negaidām.

Kādā veidā treideris var iemācīties būt strikts un tajā pašā laikā elastīgs? Atbilde: mums jābūt striktiem mūsu nosacījumos (treidinga plāns) un elastīgiem mūsu ekspektācijās.

Mums ir jābūt striktiem savos noteikumos, lai iegūtu paš-uzticēšanās izjūtu, kas var, un vienmēr, aizsargās mūs vidē, kur pastāv dažas vai vispār nav nekādas robežas. Mums jābūt elastīgiem savās ekspektācijās, lai ar vislielāko skaidrības un objektivitātes pakāpi uztvertu to, ko mums tirgus vēlas pateikt no savas perspektīvas. Drošvien lieki teikt, ka tipisks treideris dara tieši otrādi: Viņš ir fleksibls savos noteikumos un strikts savās ekspektācijās.

 

EMOCIONĀLĀ RISKA IZOLĒŠANA

Lai izskaustu treidinga emocionālo risku ir nepieciešams neitralizēt manas ekspektācijas par to, ko tirgus var izdarīt vai neizdarīt jebkurā momentā vai situācijā. To var realizēt, domājot no tirgus perspektīvas. Jāatceras, ka tirgus vienmēr ar mums komunicē varbūtībās. Kopumā mūsu priekšrocība (edge) var izskatīties perfekta visos tās aspektos, bet individuālā līmenī, katrs treideris, kuram ir potenciāls iedarboties kā spēkam uz cenas kustību var novērst šīs priekšrocības pozitīvo iznākumu.

Lai domātu varbūtībās ir jārada mentāls modelis vai nostādne, kas ir konsekventa ar varbūtības vides eksistējošajiem principiem. Varbūtības mentālā nostādne, kas attiecās uz treidingu sastāv no 5 fundamentālām patiesībām:

  1. Tirgū var notikt pilnīgi jebkas.
  2. Man nav jāzina, kas notiks tuvākajā laikā, lai pelnītu naudu.
  3. Pastāv nejaušs sadalījums starp vinnestiem un zaudējumiem jebkurā mainīgo kopumā, kas definē manu tirgus priekšrocību.
  4. Priekšrocība (edge) ir nekas vairāk kā indikācija tam, ka pastāv augstāka varbūtība, ka varētu notikties viens iznākums nekā kāds cits.
  5. Katrs moments tirgū ir unikāls.

Jāpatur prātā, ka potenciāls, lai piedzīvotu emocionālas sāpes nāk no veida, kādā tiek definēta un interpretēta informācija. Kad tiek akceptētas šīs 5 patiesības, mūsu ekspektācijas vienmēr būs saskaņā ar tirgus vides psiholoģiskajām realitātēm. Ar attiecīgām ekspektācijām tiks izolēts potenciāls, lai definētu un interpretētu tirgus informāciju vai nu kā sāpīgu vai apdraudošu, tādējādi efektīgi neitralizējot treidinga emocionālo risku.

Ideja - jārada bezrūpīgs (care-free) prāta stāvoklis, kas pilnībā akceptē faktu, ka vienmēr pastāv nezināmi spēki, kas operē tirgū. Kad šīs 5 patiesības tiek padarītas par pilnīgu mūsu ticību sistēmas funkcionālo daļu, tad mūsu prāta racionālā daļa aizsargās šīs patiesības tādā pašā veidā kā tā aizsargā jebkuru citu ticību, kas saistīta ar treidingu. Tas nozīmē, ka vismaz racionālā līmenī, mūsu prāts automātiski aizsargās mūs pret ideju vai pieņēmumu, ka mēs varam droši zināt, kas notiks tuvākajā laikā. Ja tiek ticēts, ka mēs zinām kaut ko, tad moments vairs nav unikāls. Brīdī, kad netiek ņemts vērā tas, ko mēs nezinām vai nevaram zināt par situāciju un tā vietā nebūt pieejamam un atvērtam uztvert to, ko tirgus piedāvā – mēs sevi padarām ietekmējamu visām tipiskajām treidinga kļūdām.

Piemēram, ja mēs patiesi ticētu nenoteiktā darījumu iznākumā – vai tad vispār kādreiz apsvērtu atvērt pozīciju iepriekš nedefinējot risku? Vai tad kādreiz sāktu šaubīties par zaudējumu fiksēšanu, ja patiesi ticētu tam, ka to nezinājām?

Kā treiderim, kad tiek gaidīts nejaušs darījuma iznākums, tad viņš vienmēr būs vismazāk pārsteigts par to, ko tirgus dara, pat ja tas tieši saskan ar treidera definēto priekšrocību un galarezultātā tiek gūta peļņa. Tomēr, gaidot nejaušu iznākumu – tas nenozīmē, ka nevar tikt izmantotas mūsu racionālās un analītiskās spējas projicēt iznākumu vai to, ka nevar minēt/ intuitīvi sajust to, kas varētu notikt tuvākajā laikā – tāpēc, ka to mēs varam. Turklāt, mēs varam būt pareizi katrā instancē. Mēs nevaram gaidīt, lai būtu pareizi. Un ja mēs esam pareizi, mēs nevaram sagaidīt to, vienalga, ko mēs būtu darījuši pēdējā reizē, lai tas nostrādātu atkal nākamajā reizē, pat ja situācija var izskatīties, izklausīties un likties tieši tādi pati.

Jebkas, ko mēs uztveram kā “tagad” momentu tirgū nekad nebūs tieši tāds pats kā kāda iepriekšējā pieredze, kas eksistē mūsu mentālajā vidē. Nedrīkst pieļaut, lai kāda iepriekšējā pieredze (negatīva vai ekstrēmi pozitīva) diktētu mūsu prāta stāvokli. Jā tā tas notiek, tad tas būs visai grūti, ja ne neiespējami uztvert to, ko tirgus piedāvā un komunicē no savas perspektīvas.

Vienmēr pastāv punkts, kurā panākumu priekšrocība manāmi izzūd saistībā ar profīta potenciālu. Šajā punktā vairs nav vērts tērēt vairāk naudu, lai noskaidrotu to vai darījums vēl varētu strādāt mums par labu. Ja tirgus sasniedz šo punktu, mēs zinām bez nekādām šaubām, svārstīšanās vai iekšēja konflikta, ka mēs iziesim no pozīcijas. Zaudējums nerada kādas emocionālas traumas tāpēc, ka mēs neinterpretējam pieredzi negatīvi. Priekš mums zaudējums vienkārši ir samaksa par biznesa veikšanu vai naudas daudzums, ko mums nepieciešams iztērēt, lai sevi atvērtu pieejamam peļņu nesošiem darījumiem. No otras puses, ja darījums nes peļņu, un vairums gadījumos, mēs esam pārliecināti par zināmu tirgus punktu, kur fiksēsim savu profītu.

Vislabākie treideri ir tirgus “tagad momentā” tāpēc, ka nepastāv stress. Stress nav, jo nav ar ko riskēt, izņemot naudas daudzumu, ko vēlas iztērēt darījumā. Tie necenšas būt pareizi vai izvairās no tā, ka ir nepareizi; tāpat arī tie necenšas pierādīt kaut ko. Ja un kad tirgus pasaka tiem, ka viņu priekšrocības nestrādā vai ir laiks fiksēt peļņu, viņu prāti nebloķē šo informāciju. Tie pilnībā akceptē to, ko tirgus piedāvā tiem, un tie gaida nākošo priekšrocību (edge).

 


Tirgus sesijas

Brīvdienas

 Sidneja Sesija būs aktīva
no 0:00

(pēc 13 st 06 min)
 Tokija Sesija būs aktīva
no 2:00

(pēc 15 st 06 min)
 Londona Sesija ir aktīva
līdz 19:00

(vēl 08 st 06 min)
 Ņujorka Sesija būs aktīva
no 15:00

(pēc 04 st 06 min)
laiks atjaunojās ar lapas refresh  

Jaunumi uz e-pastu

E-pasta adrese:

Piesakoties uz jaunumiem, Jūs saņemsiet ForexIT aktualitātes savā e-pastā.



   © ForexIT      Kontakti       Forex      Augsta riska brīdīnājums   Biežāk uzdotie jautājumi      Jautājumi/ Kļūdu ziņojumi/ Ieteikumi