Forex - ForexIT logo Forex Forums



Marka Duglasa grāmata
„Trading in the Zone”

(konspekta autors: Viesturs
Forex Uztveres dinamika. Forex Psiholoģija

Uztveres dinamika

No tirgus perspektīvas, informācija, ko ģenerē tirgus ir vienkārši informācija. Varētu šķist, ka tirgus ir tas, kas liek justies tieši tā katrā konkrētajā momentā, bet tas pavisam nav tas gadījums. Tas ir katra treidera mentālais modelis, kas nosaka to kā tiek uztverta informācija, kādas ir sajūtas un tā rezultātā - vienalga vai atrodoties vislabvēlīgākā prāta stāvoklī, ieejot spontāni plūsmā un izmantojot priekšrocības atkarībā no tā, ko tirgus piedāvā.

Profesionāļi neko neuztver par tirgiem kā sāpīgu tāpēc, ka priekš viņiem nepastāv nekādi draudi. Ja nav draudi, tad nav pret ko aizsargāties. Tā rezultātā, nav iemesla, lai ieslēgtos to apziņas vai zemapziņas aizsardzības mehānismi. Tieši tāpēc profesionāļi var redzēt un darīt lietas, kas citiem šķiet kaut kas mīklains, neizprotams. Tie ir izdevību plūsmā tāpēc, ka tie uztver bezgalīgo iespēju straumi un kad tie nav plūsmā – tad vislabākais no vislabākajiem var konstatēt šo faktu un tad kompensējot to ar atkāpšanos vai vispār netirgojot.

Ja mūsu mērķis ir būt spējīgam tirgoties kā profesionālim, tad jābūt spējīgam redzēt tirgus no objektīvas perspektīvas bez deformācijas, informācijas sagrozīšanas. Jābūt spējīgam rīkoties bez pretestības un šaubīšanās, bet ar piemērotu pozitīvo savaldības daudzumu, lai pārvarētu pašpārliecinātības vai eiforijas negatīvās sekas. Būtībā mūsu mērķis ir būt spējīgiem radīt unikālu mentālo nostādni – treidera mentalitāti.

 

DEFEKTU NOVĒRŠANA MENTĀLAJĀ PROGRAMMĀ

Citiem vārdiem, mēs vēlamies novērst defektus mūsu mentālajā programmas kodā un dabūt mūsu prātus pareizā virzienā. Lai to efektīgi izdarītu ir jāizprot mentālās enerģijas būtību un kā šo enerģiju izmantot, lai izmainītu perspektīvu, kas rada nevēlamu, negatīvu emocionālu reakciju uz tirgus informāciju. Te ir daudz ko mācīties, bet, domājams, ka tas būs pārsteidzoši, ka dažas vienkāršas izmaiņas var izveidot milzīgu atšķirību treidinga rezultātos.

Treidinga process sākas ar izdevības uztveršanu. Bez tirgus izdevības uztveres nav iemesla veikt darījumu.

Tad, kad mēs saskaramies ar kaut ko vidē, kas atspoguļo savas īpašības un raksturojumu, notiek enerģiju apmaiņa. Enerģija no ārpuses (vienalga kādā formā tā sevi pauž) tiek transformēta caur mūsu nervu sistēmu elektriskos impulsos un tad tiek saglabāta mūsu iekšējā, mentālajā vidē. Precīzāk, vienalga ko mēs redzam, dzirdam, garšojam, saožam vai jūtam caur mūsu izjūtām tiek transformēts elektrisko impulsu enerģijā un noglabāts mūsu mentālajā vidē kā atmiņas.

Pirmām kārtām, šeit pastāv cēloņa-seku attiecības, kas pastāv starp mums un visu pārējo, kas eksistē ārējā vidē. Tā rezultātā, mūsu saskarsme ar ārējiem spēkiem rada tā saucamo “enerģijas struktūru” mūsu prātos. Atmiņas, atšķirības (distinctions) un, visbeidzot, ticības, ko mēs iegūstam dzīves laikā eksistē mūsu mentālajā vidē strukturētas enerģijas formā.

Domas ir enerģija. Tāpēc, ka tiek domāts ar valodu, mūsu domas ir strukturētas ar ierobežojumiem un noteikumiem, kas pārvalda īpašu valodu, kurā tiek domāts.

Ja atmiņas, atšķiršana un ticības, ko esam ieguvuši mūsu saskarsmē ar ārējo vidi reprezentē to, ko esam iemācījušies par šo ārējo vidi un kā tā darbojas, un, ja šīs atmiņas, atšķiršana un ticības eksistē mūsu mentālajā vidē kā enerģija; un, ja enerģija neaizņem nekādu fizisku vietu; tad var teikt, ka mums ir neierobežota kapacitāte, resursi, lai mācītos.

 

UZTVERE UN MĀCĪŠANĀS

Ir jāsaprot, ka mentālie elementi kā atmiņa, atšķiršana (distinctions) un ticības eksistē kā enerģija. Viss kam ir enerģija var potenciāli iedarboties kā spēks izpaužot savu formu, un tas ir tieši tas, ko mūsu atmiņas, priekšstati par atšķirībām un ticības arī dara. Tie iedarbojas kā spēks uz mūsu sajūtām no iekšienes, paužot savu formu un saturu. Un šajā procesā tie pamatīgi ierobežo efektu uz informāciju, ko mēs uztveram jebkurā dotajā momentā, padarot pieejamās ārējās perspektīvas informāciju un iespējas/ izdevības, kas piemītošas šai informācijai, burtiski neredzamas.

Enerģija, kas atrodas cilvēka iekšienē kategoriski limitē un bloķē mūsu atpazīstamību lielākajai daļai no šīs informācijas, strādājot caur tiem pašiem sajūtu mehānismiem kā ārējā vide.

Problēma ir tāda, ka, ja mēs neatrodamies pilnīgi jaunā vai unikālā situācijā – mēs nevaram uztvert to, ko vēl neesam iemācījušies. Lai iemācītos kaut ko, mums ir tas ir kaut kādā veidā jāpiedzīvo un jāpieredz. Ir dzirdēts teiciens: “Cilvēki redz to, ko tie vēlas redzēt”. Patiesībā to var traktēt citādi: “Cilvēki redz to, ko tie ir iemācījušies redzēt un viss pārējais ir neredzams, kamēr tie iemācās kā darboties pretī (neitralizēt) enerģijai, kas bloķē atpazīstamību tam, kas vēl nav apgūts un gaida, lai to atklātu.”.

M.Duglasam ir labs piemērs par puisēnu un suni, to pirmo savstarpējo saskarsmi un kā tas var ietekmēt turpmākās sajūtas, piemēram, ja nākotnē nonāk kontaktos ar citiem suņiem. Pirmajā reizē (ja tā bijusi negatīva) attiecīgi atmiņās tiek saglabāta negatīva enerģija un tas var izolēt/ atturēt no jaunas situācijas izzināšanas un jaunu objektīvu perspektīvu apzināšanas, lai gan lielākā daļa suņu var būt mīļi un draudzīgi – bet apriori tiek pieņemts, ka visi suņi ir nikni un līdz ar to var nesekot jauns mēģinājums izzināt patieso būtību un līdz ar to negatīvi uzkrātā enerģija atmiņās, ticībās to var tikai pasliktināt (detalizētāk skatīt grāmatā ‘Trading in the Zone’).

Sekojoši treidingā ir līdzīgi – piemēram, bailes (šaubīšanās) par darījuma veikšanu nākamajā darījumā pēc tam, kad pēdējais darījums/ vai darījumi nesuši zaudējumus. Izmantojot to loģiku (zēns un suns), vislabākais treideris varētu pateikt, ka šīs bailes ir iracionālas tāpēc, ka dotajai “tagad momenta” izdevībai nav nekāda sakara ar mūsu pēdējo veikto darījumu. Katrs darījums ir vienkārša priekšrocība ar varbūtēju iznākumu un statistiski neatkarīgs no ikviena cita darījuma. Ja tiek domāts savādāk, tad skaidrs, kāpēc ir bailes. Bet viennozīmīgi šāda veida bailes ir pilnīgi nepamatotas.

 

UZTVERE UN RISKS

Neapšaubāmi, ka vienas personas uztvere par risku var mierīgi tikt uzskatīta kā neracionāla domāšana no citas personas percepcijas. Risks ir relatīvs, bet personai, kura to uztver momentā, tā šķiet absolūta patiesība bez jebkādām pretrunām.

 

ASOCIĀCIJAS SPĒKS

Mūsu prātiem ir iedzimts dizaina raksturojums, kas liek mums asociēt un savienot jebko, kas eksistē ārējā vidē ar kaut ko, kas ir līdzīgs kvalitātē, raksturojumā, īpašībās mūsu mentālajā vidē eksistējošu kā atmiņas vai atšķirības (distinctions). Šī mūsu prātu naturālā tendence asociēt ir neapzināta mentāla funkcija, kas parādās automātiski. Tas nav tas par ko mums jādomā vai jāpieņem lēmums.

Pirmkārt, nevar tikt uztvertas iespējas/ izdevības tikmēr, kamēr par tādām nekas nav apgūts un iemācīts. Un tas ir ekstremāli grūti iemācīties kaut ko jaunu, ja ir bailes, tāpēc, kā labi zināms, bailes ir ļoti vāja enerģijas forma. Tās liek mums atkāpties, sagatavoties aizstāvēt sevi, skriet un sašaurināt mūsu uzmanības fokusu – kas viss kopumā padara ļoti grūtus apstākļus, ja ne neiespējamus, lai mēs atvērtu sevi tādā veidā, kas ļautu mums iemācīties kaut ko jaunu.

Viens no mūsu pamatmērķiem kā treideriem ir uztvert pieejamās izdevības, bet ne sāpju draudus. Lai iemācītos to kā palikt fokusētam uz iespējām/ izdevībām, mums ir jāzina un jāsaprot nenoteiktos jēdzienos iespējamo draudu avotu. TAS NAV TIRGUS. Tirgus ģenerē informāciju par tā potenciālu virzīties neitrālā perspektīvā. Tajā pat laikā, tirgus nodrošina nebeidzamu izdevību straumi, lai kaut ko darītu mūsu labā. Ja tas, kas tiek uztverts jebkurā momentā izraisa mums bailes, tad pajautā sev šādu jautājumu: “Vai dotajai informācijai patiesi piemīt draudošs raksturs vai vienkārši tiek izjustas piedzīvotās sekas mūsu mentālajā stāvoklī, atspoguļojoties kādiem pagātnes notikumiem?” (līdzīgi kā piemērā par zēnu un suni).

Piemērs: situācija, kad pēdējos 2-3 darījumos piedzīvoti zaudējumi. Tiek vērots tirgus un parādās mainīgie, kas liecina par to, ka patreizējā momentā tirgus piedāvā izdevību. Tā vietā, lai tūlītēji veiktu darījumu, sākas šaubas. Potenciālais darījums sāk likties riskants, tik riskants, kad tiek uzdoti tamlīdzīgi jautājumi – vai tas ir patiesi signāls darījuma pozīcijas atvēršanai? Tā rezultātā, tiek vākta informācija, kas varētu atbalstīt to, ka šis darījums iespējams nestrādātu. Šī informācija parasti nav tikusi apskatīta vai tai nav pievērsta uzmanība iepriekš un tā noteikti nav informācija, kas ir mūsu treidinga metodoloģijas sastāvdaļa.

Tikmēr tirgus virzās. Par nelaimi, tas kustās prom no oriģinālā ieejas punkta, pie kura būtu atvērta pozīcija, ja nebūtu sākusies šaubīšanās. Un tad treideris nonāk konfliktā tāpēc, ka joprojām ir vēlme ieiet tirgū – doma par palaistu vējā profitablu darījumu ir sāpīga. Tajā pat laikā, kad tirgus kustās prom no ieejas punkta – riska dolāra vērtība, lai atvērtu tekošajā situācijā pozīciju pieaug. Piepūles karš prāta iekšienē paliek arvien intensīvāks. Treideris nevēlas palaist garām izdevību, bet tāpat nav vēlme arī trāpīties ‘slazdā’ (whipsawed). Gala rezultātā, treideris neko neizdara tāpēc, ka ir paralizēts no iekšējā konflikta. Tādējādi tiek pielāgota/ piemērota imobilitātes nostādne, sakot sev, ka tas ir pārāk riskanti saistīties ar tirgu, kamēr turpina sevi agonizēt ikreiz, kad tirgus par ticku pakustās virzienā, kas būtu bijis labs profitabls darījums.

Vai nav pazīstama situācija? Vai šaubu momentā, kad tika apzināts tas, ko tirgus dara, reflektēja kaut ko jau iepriekš piedzīvotu? Tirgus deva signālu. Bet tas netika uztverts no objektīvas vai pozitīvas perspektīvas. Tas signāls netika uztverts kā izdevība, lai piedzīvotu pozitīvas sajūtas, ko varētu dot vinnests vai nopelnītā nauda – bet tas bija tieši tas, ko tirgus radīja kā pamanāmu treiderim.

Ja pārdomā šo scenāriju, bet tikai apgrieztā veidā, t.i. ja, piemēram, pēdējie 2-3 darījumi būtu profitabli. Vai tad dotais signāls būtu uztverts savādāk? Visdrīzāk, ka sekojošais darījums tiktu veikts bez šaubām. Lai gan šajā situācijā, līdzīgi kā lielākā daļa treideru, pozīcijā iespējams tiktu riskēts ar lielāku naudu nekā iepriekšējos darījumos.

Abos šajos scenārijos, tirgus ģenerēja vienu un to pašu signālu. Bet treidera mentālā nostādne bija negatīva un uz bailēm bāzēta (pirmā scenārija gadījumā) un, tā rezultātā, sākās koncentrēšanās vairāk uz iespējamo neveiksmi, kas izraisīja arī šaubas. Otrajā gadījumā, gandrīz nebija uztraukums par iespējamajiem riskiem un bez emocijām varēja veikt darījumu.

Ja tiek akceptēts fakts, ka tirgus neģenerē pozitīvu vai negatīvu informāciju kā piemītošu raksturu kādā tā sevi pauž, tad tikai vienīgais veids kā informācija var kļūt pozitīvi vai negatīvi lādēta ir stāvoklis treidera prātā un tas ir funkcijas veids kādā informācija tiek procesēta. Citiem vārdiem, tirgus neliek treiderim fokusēties uz neveiksmi un sāpēm vai uz vinnēšanu un patīkamām sajūtām. Tas, kas liek informācijai iegūt pozitīvu vai negatīvu kvalitāti ir treidera zemapziņas mentālais process.

Mūsu prāti konstanti asociē to, kas ir ārpus mums (informācija) ar kaut ko, kas ir jau mūsu prātos (tas, ko mēs zinām). Tā rezultātā, pirmajā scenārijā, ja piedzīvoti 2-3 zaudējumi, tad nākošais signāls, ko tirgus piedāvās kā iespēju liksies pārāk riskants. Jo prāts automātiski un neapzināti “tagad momentu” saistīs ar treidera pēdējo neseno treidinga pieredzi.

Šī saistība iedzīs zaudējumu sāpēs, radot bailīgu prāta nostādni un liekot esošo informāciju uztvert no negatīvas perspektīvas. Un rodas sajūta it kā tirgus paustu draudošu informāciju un šaubīšanās tam pielāgotos. Otrajā scenārijā tā pati tirgus situācija tika uztverta no pozitīvas perspektīvas, jo tikko tika izjusta vinnēšanas garša un sekojoši var piemist zināma eiforijas sajūta.

Kā jau tika pieminēts, daudzi mentālie modeļi, kuri liek treideriem zaudēt un pieļaut kļūdas ir tik acīmredzami un dziļi iesēkloti, kas varētu arī neparādīties, ja treideris nebūtu konsekvents zaudētājs – tas viss slēpjas veidā kādā treideris domā. Saprotot, apzinoties to un tad iemācoties kā apiet prāta dabīgo tieksmi lietot asociācijas ir liela daļa no konsekvences sasniegšanas treidingā. Attīstot un iegūstot tādu mentālo nostādni, kas uztver tirgus izdevību plūsmu bez sāpju draudiem vai problēmām, kas var rasties no pašpārliecinātības – nepieciešams, lai tiktu pārņemta apzināta kontrole pār asociācijas procesu.

 

Seminārs "Mana Forex
tirdzniecības sistēma"


Tirgus sesijas

Brīvdienas

 Sidneja Sesija būs aktīva
no 0:00

(pēc 11 st 31 min)
 Tokija Sesija būs aktīva
no 2:00

(pēc 13 st 31 min)
 Londona Sesija ir aktīva
līdz 19:00

(vēl 06 st 31 min)
 Ņujorka Sesija būs aktīva
no 15:00

(pēc 02 st 31 min)
laiks atjaunojās ar lapas refresh  

Jaunumi uz e-pastu

E-pasta adrese:

Piesakoties uz jaunumiem, Jūs saņemsiet ForexIT aktualitātes savā e-pastā.

Forex Foruma video


   © ForexIT      Kontakti       Forex      Augsta riska brīdīnājums   Biežāk uzdotie jautājumi      Jautājumi/ Kļūdu ziņojumi/ Ieteikumi