Forex - ForexIT logo




Marka Duglasa grāmata
„Trading in the Zone”

(konspekta autors: Viesturs
Forex un zaudējumi. Forex Psiholoģija

Atbildības uzņemšanās

Atbildības uzņemšanās treidingā un atbilstošu panākumu principu iemācīšanās ir savstarpēji sarežģīti saistīti. Ir jāsaprot treidinga panākumu veidi, kuros ir jāuzņemas atbildība un kuros nav. Citiem vārdiem, konstanti veiksmīgs treideris, par kuru mēs vēlamies būt - vēl nepastāv. Ir jārada jauna personības versija, tāpat kā skulptors rada jaunu skulptūru.

 

MENTĀLĀS VIDES VEIDOŠANA

Instrumenti, lai radītu jaunu savas personības versiju ir mūsu gribasspēks un vēlēšanās mācīties, kas pastiprināts/ motivēts ar mūsu degsmi kļūt veiksmīgam. Ja tie ir primārie līdzekļi, tad kas ir vidējais faktors. Piemēram, skulptoram ir izvēle no vairākiem materiāliem (māls, metāls utt.), bet ja mēs vēlamies radīt jaunu personības versiju, kas pauž sevi kā konsekventu veiksmīgu treideri, tad mūsu rīcībā ir tikai mūsu ticības/ pārliecības un attieksmes/ nostājas. Vidējais mūsu mākslinieciskais izaicinājums būs mūsu mentālā vide, kurā ar vēlmi mācīties ir iespējams pārstrukturēt un instalēt ticības un attieksmes, kuras ir nepieciešamas, lai sasniegtu mūsu galīgo mērķi.

Domājams, ka lielākajai daļai treideru primārais mērķis ir konsekventi gūt peļņu. Pirmām kārtām, nepieciešams iemācīties domāt kā konstanti sekmīgam treiderim.

Jāatceras, ka vislabākie treideri domā vairākos unikālos veidos. Tie ir ieguvuši/ attīstījuši mentālo struktūru, kas ļauj tiem veikt darījumus bez bailēm un, tajā pat laikā, attur tos no iespējas kļūt paviršiem un pieļaut kļūdas, kas bāzētas uz bailēm. Dotajam prāta stāvoklim (mind-set) piemīt vairāki komponenti, bet galvenais ir tas, ka veiksmīgi treideri, patiešām, izskāvuši baiļu ietekmi un neuzmanību/ paviršību treidingā.

Tad, kad tiek iegūts šāds prāta stāvoklis, tad ikviens ir spējīgs veikt darījumus bez bailēm. Vairs nebūs pakļaušanās dažnedažādām ar bailēm saistītām kļūdām, kas izriet no šaubīšanās, lekšanas ugunī vai vienkārša cerēšana. Kad bailes būs izzudušas, tad nepastāvēs cēloņi tam, lai pieļautu šīs kļūdas, un tā rezultātā tās pavisam pazudīs no mūsu treidinga.

Tomēr baiļu pārvarēšana ir tikai viena no vienādojuma pusēm. Otra puse ir nepieciešamība attīstīt savaldību. Lieliski treideri ir iemācījušies, ka tas ir vitāli, lai būtu iekšējā disciplīna vai mentālais mehānisms, kas neitralizē eiforijas vai pašpārliecinātības negatīvās sekas, kas izriet no veiksmīgu darījumu sērijas.

Treidinga konsekvence, kura tiek meklēta ir mūsu prātos, ne tirgū. Tās ir attieksmes un ticības – būt nepareizam, zaudēt naudu un tendence kļūt paviršam. Tas rada lielāko daļu zaudējumu, bet ne metodes vai zināšanas par tirgu.

Attieksme dod labākus kopējos rezultātus nekā analīze vai tehnika. Protams, ka ideāla situācija ir tad, ja piemīt gan viens, gan otrs, bet patiesībā nav nepieciešami abi divi tāpēc, ka, ja piemīt pareizā attieksme ar pareizo mentālo nostādni, tad viss pārējais treidingā būs relatīvi viegls, pat vienkāršs un, neapšaubāmi, vairāk izklaidējošs.

Baiļu neizjušana transformējas bezrūpīgā mentālā nostādnē, līdzīga prāta stāvoklim, ko daudzi lieliski sportisti apraksta kā “zonu”. Jā kādreiz kādā sporta veidā ir bijuši gadījumi, kad izjusta tamlīdzīga zona, tad ir skaidrs, ka tas ir prāta stāvoklis, kurā absolūti nav no kā baidīties, kur darbība un reakcija ir instinktīva. Tad netiek apsvērtas alternatīvas vai pārdomātas sekas vai šaubīšanās. „Zonā” cilvēks ir momentā un vienkārši “tikai dara to”.

Nav iespējams sevi ar spēku vai gribu iedabūt „zonā” – tas, kas iespējams – nostādīt tādas mentālās kondīcijas, kas visvairāk veicina piedzīvot “zonu”, attīstot pozitīvu uzvarētāja attieksmi. Autors pozitīvu vinnētāja attieksmi definē sekojoši: “Pozitīvu rezultātu ekspektācija no mūsu ieguldītajām pūlēm, apzinoties, ka jebkuri gūtie rezultāti perfekti atspoguļo mūsu patreizējo attīstības līmeni un to, ko nepieciešams vēl iemācīties, lai to veiktu vēl labāk.”. Tas ir tas, kas piemīt labiem atlētiem: vinnētāja attieksme, kas ļauj tiem viegli tikt pāri kļūdām un turpināt savu ceļu.

Kad ir konfidences sajūta un netiek izjustas bailes un uztraukumi, tad nav grūti tikt veiksmīgu darījumu sērijā, jo ir viegli tikt plūsmā, dabīgā ritmā, kur viss, kas ir jāizdara šķiet acīmredzams vai uzskatāmi apliecinošs. Tas būtu gandrīz tā, it kā tirgus kliegtu uz mums, kad pirkt un pārdot, tādējādi neizjūtot lielu nepieciešamību pēc analītiskām pārdomām. Un, protams, tāpēc, ka netiek izjustas bailes – darījumus var veikt bez iekšēja argumenta vai konflikta.

Sekojoši autors uzsver, ka jebkura izaicinājuma vinnēšanas pamatā ir attieksmes funkcija. Tas, kas treidingu padara fascinējošu un, tajā pat laikā, grūti pārvaldāmu ir tas, ka šeit nav nepieciešamas neskaitāmas iemaņas un prasmes. Tas, kas ir vajadzīgs – patiesa vinnētāja attieksme. Jāatzīmē, ka lielākajai daļai analītiķu ir prasmes, bet tiem nepiemīt uzvarētāja attieksme/ pārliecība.

 

REAKCIJA UZ ZAUDĒJUMU

Zaudējumi un būt nepareizam ir nenovēršamas treidinga realitātes. Vispozitīvākā attieksme saistībā ar vislabākajām analītiskajām spējām nevar treideri novērst no zaudējumu piedzīvošanas. Tirgus ir pārāk ekscentrisks un tur ir pārāk daudz mainīgo/ nezināmo, kurus treideris var ņemt vērā, lai būtu pareizs katrā darījumā.

Pieņemsim, ka treideris pilnībā akceptējis risku (tas nozīmē, ka viņš apsvēris un paredzējis arī visas nevēlamās iespējamības tirgus uzvedībā gan finansiāli, gan emocionāli). Ar šīm ticībām un ekspektācijām visdrīzāk treideris neizjutīs savas attieksmes pasliktināšanos un vienkārši dosies veikt nākamo darījumu. Starp citu, tas ir ideāls treidinga ticību un attieksmju kopums.

Gadījumā, ja treideris nav iepriekš apzinājies risku (jebkuru iespējamo tirgus uzvedību), tad no mentālās perspektīvas – ja tirgus nedara to, ko viņš vēlas, tad treideris izjutīs emocionālas sāpes. Ekspektācijas ir mūsu mentālās reprezentācijas par to kā kāds nākotnes moments vidē varētu izskatīties, just, ost, garšot. Atkarībā no tā, cik daudz enerģijas ir ielikts ekspektācijā – tas var ļoti sāpēt, ja tā netiek piepildīta.

No augstāk minētajām divām perspektīvām, protams, otrā ir raksturīga treiderim-iesācējam. Tikai vislabākie treideri apguvuši pirmā scenārija perspektīvu. Izņemot situācijas, kad šie vislabākie treideri uzauguši veiksmīgu treideru ģimenēs vai arī tiem ir bijuši supertreideri kā pasniedzēji (kur adekvātas attieksmes par risku un zaudējumu tiem ir iemācītas pašos viņu karjeru sākumos) – patiesībā, ikviens treideris ir piedzīvojis sajūtas, kad zaudēta viena vai vairākas fortūnas pirms tie apzinājušies kā tiem ir jādomā, lai būtu konsekventi veiksmīgi.

Tas ir fundamentāls pavērsiens attieksmē, kas palīdzējis gūt panākumus treidingā, bet ne kāda fenomenāla atklāsme par tirgu kā lielākā daļa cilvēku maldīgi pieņem. Šis kļūdainais pieņēmums ir izplatīts starp treideriem vienkārši tāpēc, ka ļoti nedaudzi no tiem patiesi dziļākajos līmeņos izprot to, cik svarīgs ir attieksmes elements veiksmes pamatā.

Pats svarīgākais – mēs kā pieauguši cilvēki, ieejot treidingā neapzināmies, cik dabīgas ir asociācijas no tūlītējās pārejas no prieka līdz sāpēm, kuru mēs tik bieži esam izjutuši bērnībā ar tādu pašu acumirklīgu pāreju no prieka uz sāpēm, kas parādās treidingā. Jāuzsver tas, ka ja mēs neesam iemācījušies akceptēt treidingam piemītošos riskus un nezinām to kā aizsargāties pret naturālo tendenci savienoties starp mūsu pagātni un tagadni, tad visdrīzāk mēs apvainosim tirgu par mūsu rezultātiem, tā vietā, lai uzņemtos pilnu atbildību par tiem.

Vairāk vai mazāk ikviens trederis zināmā mērā uzskata, ka uzņemas atbildību, bet realitāte ir tāda, ka tie vēlas, lai tirgus to izdarītu viņu vietā. Tipisks treideris vēlas, lai tirgus piepildītu viņa ekspektācijas, cerības un sapņus. Tirgum nav pienākums mums kaut ko dot vai darīt mums kaut ko labu.

Ja tirgus ir cilvēku grupa, kas savstarpēji mijiedarbojas, lai izvilktu viens no otra naudu, tad kāda tur ir tirgus atbildība pret individuālu treideri? Tam nav nekāda atbildība kā tikai tā, lai ievērotu noteiktos noteikumus, kas veicina šo aktivitāti. Ja kādreiz esi apvainojis tirgu par to, ka esi juties pievilts vai nodots, tad tas liecina, ka vispār nav apjausts ko nozīmē piedalīties zero-sum spēlē. Jebkuras pazīmes par apvainošanos uz tirgu nozīmē, ka nav akceptēta realitāte, ka tirgus Tev neko nav parādā, neatkarīgi no tā, ko vēlies domāt vai cik lielas pūles ir ieliktas treidingā.

Uzņemties atbildību – nozīmē apjaust un akceptēt visdziļākajā savas identitātes līmenī, ka TU – ne tirgus – esi pilnībā atbildīgs par savu veiksmi vai neveiksmi treidingā. Pēc būtības tirgus vēlas arī paņemt no mums naudu, bet šī procesa ietvaros tirgus arī piedāvā bezgalīgas iespējas, lai mēs no tā paši paņemtu naudu. Jebkurā momentā, kad tirgus ir atvērts, ir iespēja atvērt pozīciju, samazināt pozīcijas lielumu, palielināt pozīcijas lielumu vai vispār iziet no pozīcijas. Šīs visas iespējas var Tevi padarīt bagātu, fiksējot profītu vai, vismaz ātri fiksējot zaudējumus.

Atbildības uzņemšanās nozīmē to, ka ir jātic un jāsaprot, ka visi treidinga rezultāti ir paša ģenerēti; ka mūsu rezultāti ir balstīti uz mūsu tirgus informācijas interpretāciju, kuras rezultātā tiek pieņemti lēmumi un veiktas darbības. Neuzņemoties pilnīgu atbildību var rasties divas lielas psiholoģiskas barjeras, kas bloķēs panākumus treidingā:

  1. Tiks dibinātas naidīgas/ nelabvēlīgas attiecības ar tirgu, kas tādējādi neļaus elastīgi ieiet konstantā iespēju plūsmā.
  2. Tiks iestādīta nepareiza ticība, ka visas treidinga problēmas un veiksmes trūkums var tikt atrisināts ar tirgus analīzi.

Pirmais gadījums – tad, kad atbildība zināmā mērā tiek projektēta uz tirgu, lai tas dotu naudu vai nogrieztu zaudējumus – tirgus viegli var kļūt par ienaidnieku. Zaudēšana (kad esi iepriekš gaidījis, ka tirgus darīs pavisam ko citu) var uzsist zināma veida bērnības sāpju izjūtas, dusmas, aizvainojumu un bezpalīdzību – tā mēs parasti esam jutušies, kad kāds no mums paņēma kaut ko prom, neiedeva mums to, ko vēlējāmies vai arī neļāva mums darīt to, ko mēs gribējām.

No tirgus perspektīvas, katrs moments ir neitrāls - tikai tirgus vērotājam katram momentam un cenas izmaiņām ir zināma nozīme. Šīs nozīmes ir balstītas uz to, ko esi iemācījies, un tās eksistē prātā, ne tirgū. Tirgus nepievieno nekādas nozīmes vai interpretē informāciju, ko tas ģenerē par sevi (lai gan vienmēr pastāvēs cilvēki, kuri piedāvās interpretāciju, ja būsi gatavs klausīties). Turklāt, tirgus nezin to, kā jebkurš no mums definē izdevību nopelnīt vai zaudējumu. Tirgus nezin vai mēs to uztveram kā bezgalīgu iespēju straumi, lai ieietu tirgū un izietu no tā gūstot profītu vai zaudējumus jebkurā momentā – vai arī to mēs uztveram kā alkatīgu monstru, kurš ir gatavs un vēlas aprīt mūsu naudu jebkurā momentā.

Ja tirgus tiek uztverts kā bezgalīga iespēju plūsma ieiet un iziet no darījumiem bez paškritikas un nožēlas, tad mēs būsim vislabākajā prāta kondīcijā, lai rīkotos savu labāko interešu labā un mācītos no savas pieredzes. No otras puses, ja tirgus ģenerētā informācija zināmā mērā tiek uztverta kā sāpīga, tad mēs patiesībā dabīgi cenšamies izvairīties no šīm sāpēm apzināti vai neapzināti, bloķējot šo informāciju mūsu redzeslokā. Informācijas bloķēšanas procesā mēs sistemātiski attālināmies un nogriežam sevi no jebkurām izdevībām bagātināt sevi. Citiem vārdiem, tiek nogriezta iespēja elastīgi ieplūst izdevību straumē.

Ja kāds vai kaut kas ir pret mums un izraisa mums sāpes – kā mēs visdrīzāk reaģēsim? Tad būsim gatavi pakļauties cīņai, bet pret ko patiesībā cenšamies cīnīties? Tirgus noteikti necīnās pret mums. Jā, tirgus vēlas mums atņemt naudu, bet tas arī piedāvā mums iespēju no tā paņemt cik vien daudz iespējams.

Veids, kādā gūt maksimālu labumu no situācijas, kurā tiek piedāvātas bezgalīgas iespējas kaut ko darīt sevis labā, ir tikt iekšā straumē. Tirgum piemīt plūsma. Tas bieži ir haotisks, it īpaši īsākos laika periodos, bet tas producē simetriskus modeļus, kas atkārto sevi vēl un vēl.

Ja vēlaties sākt izjust tirgus plūsmu, tad mūsu prātam jābūt relatīvi brīvam no bailēm, dusmām, nožēlas, nodevības sajūtas, izmisuma un neapmierinājuma. Tad vairs ar nebūs iemesli pieredzēt šīs negatīvās emocijas tad, kad tiks akceptēta absolūta atbildība.

Pēkšņa pāreja no prieka uz sāpēm parasti rada zināmu psiholoģisku šoku. Visai nedaudz cilvēku iemācās veselīgā veidā pārvarēt šāda veida pieredzes. Tehnikas ir pieejamas, bet nav plaši zināmas. Vairums cilvēkiem tipiska reakcija, it īpaši personai, kura iesaistīta treidingā, ir atmaksa/atriebība. Treideriem veids kā revanšēties ir cīnīties ar tirgu un kā vienīgo cīņas veidu tie saskata caur zināšanām par tirgu (vismaz tā tie domā). Citiem vārdiem, pamata iemesli, kāpēc treideri-iesācēji mācās visu par tirgu, ir, lai pārspētu tirgu, pierādītu kaut ko tirgum un sev un, pats svarīgākais, lai nodrošinātos pret to, ka tirgus var atkal viņu sāpināt.

Dīvaini, pat tad, kad viņa zināšanas pieaug, viņš atklāj, ka attīstījis problēmas, lai izpildītu savus darījumus. Viņš sāk šaubīties, nonāk pretrunās savās domās vai vispār beigās neizdara darījumu, par spīti tam, ka tirgus devis vairākus skaidrus signālus, lai veiktu darījumu. Tā rezultātā ir frustrācija, pat trakošana tāpēc, ka tas, kas notika - tam nav normāla izskaidrojuma. Viņš bija darījis visu, ko bija nepieciešams darīt – galarezultātā apzinājās tikai to, ka, jo vairāk viņš bija iemācījies, jo mazāk viņš bija izmantojis šīs priekšrocības.

Ja mums ir nepieciešams vinnēt, būt pareiziem, nedrīkstam atļauties zaudēt vai būt nepareizi – tad tas noved pie tā, ka tirgus informācija tiek definēta un uztverta kā sāpīga. Citiem vārdiem, jebkura tirgus ģenerētā informācija tiks uztverta kā sāpīga, pretēji tam, lai kaut kas darītu mūs laimīgus.

Dilemma – mūsu prāti ir tendēti tā, lai tiektos izvairīties gan no fiziskām, gan no emocionālām sāpēm. Sekojoši mācīšanās par tirgiem nekompensēs mūsu ‘izvairīšanās no sāpēm’ mehānismu radītās negatīvās sekas treidingā. Tas ir absolūti būtiski mūsu attīstībā saprast šīs negatīvās sekas un iemācīties to, kā pārņemt apzinātu kontroli pār tām, lai palīdzētu piepildīt savus mērķus.

Zemapziņas līmenī mūsu prāti automātiski pārveido, izkropļo vai specifiski izslēdz informāciju no mūsu apzinātās saprašanas. Citiem vārdiem, mēs apziņas līmenī nezinām, ka mūsu mehānismi, kas cenšas izvairīties no sāpēm – vai nu izslēdz vai nu pārveido informāciju, ko piedāvā tirgus.

Iztēlosimies situāciju, kad atrodies pozīcijā, kura uzrāda zaudējumus un tirgus turpina konsekventi virzīties prom no tirgus ieejas punkta, kamēr pats noliedz atzīt to, ka esi zaudētā darījumā, jo visu uzmanību esi fokusējis uz acumirklīgu īslaicīgas cenas virzību (tickiem), kas parādās mums labvēlīgā virzienā. Vidēji tikai viens no 4 vai 5 tickiem iet mums par labu, bet vienalga – brīdī, kad tiek saņemts tas viens ticks labvēlīgā virzienā – rodas pārliecība, ka tirgus tūlīt apgriezīsies un nāks atpakaļ. Tā vietā tirgus turpina iet pret mums. Un zināmā punktā zaudējuma vērtība dolāros kļūst tik liela, ka vairs nevar tikt noliegta un beidzot tiek aizvērta pozīcija.

Tipiska pirmā reakcija uz šādu situāciju, kad tiek pārdomāts izdarītais: “Kāpēc gan es nefiksēju zaudējumus uzreiz un pozīciju neapgriezu uz otru pusi?” Iespēja atvērt pozīciju uz otru pusi tika viegli atzīta un pamanīta tikai tad, kad vairs spēlē netika ieliktas nekādas likmes. Bet mēs bijām akli attiecībā uz šo iespēju, kamēr vēl pieturējāmies pie zaudējumu nesošās pozīcijas tāpēc, ka tajā brīdī informācija, kas norādīja uz izdevību tika definēta kā sāpīga un sekojoši bloķēta no mūsu redzesloka, apziņas.

Tirgus ģenerē uzvedības modeļus un tie atkārtojas, bet ne vienmēr. Nav iespējams izvairīties no zaudējumiem vai nekad nekļūdīties. Jo vairāk cenšas izvairīties no kļūdas nepieļaušanas, jo vairāk kļūdas tiek pieļautas.

Jo vairāk nepieciešams vinnēt un nezaudēt, jo mazāka tolerance būs pret jebkuru informāciju, kura varētu liecināt par to, ka netiks iegūts tas, ko vēlējās. Jo vairāk informācijas potenciāli iespējams bloķēt, jo treideris mazāk būs spējīgs uztvert/ apjaust izdevību, lai darbotos savu vislabāko interešu labā.

Mācoties vairāk un vairāk par tirgiem, lai izvairītos no sāpēm - saputros mūsu problēmas vēl vairāk - jo vairāk mēs mācāmies, jo dabīgi mēs vairāk vēlēsimies sagaidīt no tirgus, tādējādi to visu padarot vēl sāpīgāku, kad tirgus uzvedas pretēji gaidītajam. Attiecīgi mēs neapzināti radam aplamu/ kļūdainu ciklu, kurā jo vairāk mācamies, jo vairāk savārdzinātāki mēs kļūstam. Jo vairāk savārdzinātāki mēs kļūstam, jo vairāk izjūtam pakļaušanos, lai mācītos. Cikls turpinās tik ilgi, kamēr treideris pamet treidingu ar riebumu vai apzinās, ka treidinga problēmu saknes cēlonis ir viņa perspektīva, bet ne zināšanu par tirgu trūkums.

 

VINNĒTĀJI, ZAUDĒTĀJI, UZPLAUKUMS UN IZNĪCĪBA

Eiforija un paš-sabotāža ir divi spēcīgi psiholoģiski spēki, kuriem ir ekstremāli negatīva ietekme uz treidera galarezultātiem. Bet tiem nav nekādas ietekmes, kamēr treideris sāk vinnēt un konsekventi pelnīt - tad tā var būt liela problēma. Kad pastāvīgi tiek gūti panākumi, tad treideris vismazāk satrauksies par kaut ko, kas varētu būt kā potenciāla problēma, it īpaši tad, ja viss liekas tik labi kā eiforijā. Viens no eiforijas raksturojumiem ir tas, ka tā rada super-konfidenci, kur varbūtība, ka kaut kas nevēlams var notikt patiesībā ir neiedomājams.

Kad treideris atrodas vinnestu sērijā, tad pastāv vislielākā iespējamība pieļaut kļūdas, veikt par daudz darījumus (overtrading), likt pārāk daudz uz vienu pozīciju, pārkāpt savus noteikumus vai sākt rīkoties it kā vispār nepastāvētu nekādas saprātīgas robežas, lai kontrolētu savu uzvedību.

M.Duglass visus treiderus pēc to sasniegtajiem rezultātiem iedala 3 grupās:

  1. Mazākā grupa: varbūt mazāk kā 10% no visiem aktīvajiem treideriem ir konsekventi pelnītāji. Tie konstanti kāpina savu ienākumu līkni ar salīdzinoši nelieliem maksimālajiem zaudējumiem (drawdowns). Šie maksimālie zaudējumi vienkārši ir parasti zaudējumi, kas parādās jebkurā treidinga metodoloģijā vai sistēmā. Tāpat to darbību vairs neietekmē nekādi psiholoģiski spēki, kas var izraisīt uzplaukuma un sabrukuma ciklu (boom-and-bust).
  2. Nākamā grupa, kas sastāv no 30 – 40% no aktīvajiem treideriem ir konsekventi zaudētāji. Ar atsevišķiem profitabliem darījumiem. Vienalga, lai cik daudz viņi būtu jau darbojušies treidingā, te pastāv vēl ļoti daudz lietas, ko tie vēl nav apguvuši un nav iemācījušies. Tiem vai nu piemīt ilūzijas par treidinga būtību vai nu tie ir ieciklojušies kaut kādās pieejās, kas tiem patiesībā nekādi neļauj kļūt par vinnētājiem.
  3. Lielākā grupa, atlikušie 40 – 50% no aktīvajiem treideriem atrodas “uzplaukuma un iznīcības” ciklā. Tie ir iemācījušies kā nopelnīt naudu, bet vēl nav apguvuši tās treidinga iemaņas, kas jāpārvalda, lai saglabātu to naudu ko tie jau ir nopelnījuši. Tā rezultātā, to ienākumu līknes lēkā augšā lejā. Un tā tas cikls turpinās bezgalīgi.

Pašpārliecinātības un eiforijas stāvoklī treideris nevar uztvert jebkādu risku, jo eiforija liek tam noticēt, ka absolūti nekas slikts nevar notikt. Sekojoši treideris sāk operēt ar lielākām pozīcijām nekā parasti.

Tomēr, situācijā, kad darījumā tiek riskēts ar lielāku naudu nekā parasti, var draudēt briesmas. Jo lielāka pozīcija, jo lielāka finansiāla ietekme mazām cenas svārstībām uz treidera depozītu. Situācija ar lielāku-kā-parasti cenas kustības ietekmi pret treidera pozīciju un ar ticību, ka tirgus izdarīs to, ko treideris ir gaidījis var novest pie tā, ka viens ticks pretēji pozīcijai var radīt “prāta sastingšanas” kondīciju un treideris var kļūt imobilizēts.

Kad, beidzot treideris izvelk sevi ārā no šīs nevēlamās situācijas, pirmās sajūtas būs apmulsums, vilšanās un nodevība un būs izbrīns kā gan tas varēja notikt. Patiesībā, treideris tika nodots pateicoties savām emocijām. Ja rodas pārliecība, ka tirgus pie visa ir vainīgs, tad treideris sāk arvien vairāk mācīties par tirgiem, lai pasargātu sevi. Jo vairāk tas mācās, jo rodas daudz lielāka pārliecība par savu spēju vinnēt. Pieaugot konfidencei, visdrīzāk tad vienā brīdi tiks izjusta eiforijas sajūta un līdz ar to cikls sāksies no jauna.

Kas ir mazāk acīmredzams un viens no mīklainākajiem faktoriem, lai cilvēks treidingā būtu veiksmīgs ir tas, ka ja treideris vinnē, tad tik un tā galarezultātā tas var bankrotēt. Respektīvi, ja treideris vinnē un nav apguvis to kā radīt veselīgu līdzsvaru starp konfidenci un savaldību vai nav iemācījies kā atpazīt un kompensēt jebkuru pašiznīcināšanās potenciālu, tad agrāk vai vēlāk treideris kopumā zaudēs.

Ja esi starp tiem, kas ir ‘boom-and-bust’ ciklā, padomā šādā veidā: “Ja būtu iespēja atgriezt atpakaļ visus zaudētos darījumus, kas bijuši kļūdas vai paviršības rezultātā, tad cik daudz naudas būtu tagad?” Domājams, ka tad ienākumu līkne liecinātu, ka esi konsekvents vinnētājs.

Iespējams, ka viens no grūtākajiem konceptiem priekš treideriem ir tas, lai efektīvi apzinātos to, ka tirgus nerada treidera attieksmi vai viņa mentālo prāta stāvokli; tas vienkārši darbojas kā spogulis, kas atspoguļo to, kas ir treidera iekšienē. Ja treideris ir konfidents – tas nav tāpēc, ka tirgus tā liek justies treiderim – bet gan tāpēc, ka treidera ticības un attieksmes ir pozicionētas tā, ka tas ļauj doties uz priekšu, gūt pieredzi, uzņemties atbildību par darījuma iznākumu un izvilkt no tā visa acīmredzamas atklāsmes. Konfidents prāta stāvoklis tiek pamazām iegūts vienkārši tāpēc, ka treideris konstanti mācās. Pretēji, ja treideris ir dusmīgs un bailīgs – tas ir tāpēc, ka viņš zināmā mērā domā, ka rezultātus rada tieši pats tirgus ne viņš pats.

Var pieņemt, ka problēmu risinājums ir gūt pēc iespējas vairāk zināšanas par tirgu. Vienmēr ir labi mācīties, bet šajā situācijā, ja netiks uzņemta atbildība par savām attieksmēm un perspektīvām, tad rezultātā var iemācīties kaut ko vērtīgu, bet priekš kaut kā nepareiza, kā rezultātā iegūtās zinības tiks pielietotas neadekvātos veidos. To neapzinoties, zināšanas tiks izmantotas, lai izvairītos no atbildības uzņemties riskus.

Vai esi kādreiz padomājis, kāpēc profīta atstāšana uz galda bieži vien ir sāpīgāka nekā zaudējums. Kad mēs zaudējam, tad pastāv vairāki veidi kā novelt visu vainu uz tirgu un neuzņemties atbildību. Bet, kad mēs atstājam naudu uz tirgus galda, mēs nevaram vainot tirgu. Tirgus neko neizdarīja, tas deva mums to, ko mēs vēlējāmies, bet vienalga kāda iemesla dēļ, mēs šo iespēju pienācīgi neizmantojām.

Mēs neesam atbildīgi par to, ko tirgus dara vai nedara, bet mēs esam atbildīgi par visu pārējo, kas izriet no mūsu treidinga aktivitātēm. Mēs esam atbildīgi par to, ko mēs esam iemācījušies, tāpat kā par to, ko vēl neesam iemācījušies un kas mums vēl ir jāatklāj. Visefektīgākais veids, lai atklātu to, kas nepieciešams, lai gūtu panākumus ir attīstīt vinnēšanas attieksmi - tāpēc, ka tā ir iedzimta, piemītoša kreatīva perspektīva.

Vinnēšanas attieksmes attīstīšana ir galvenā atslēga uz panākumiem treidingā. Katrs pats par to ir atbildīgs. Un jāatzīmē, ka jebkāds tirgus analīzes daudzums nekompensēs vinnēšanas attieksmes attīstību, ja tās nav. Izpratne par tirgiem dod mums priekšrocību (edge), kas vajadzīga, lai radītu peļņu nesošus darījumus, bet šī priekšrocība nepadarīs mūs par konsekventu uzvarētāju, ja mums nebūs attiecīgā vinnēšanas attieksme. No vienas puses, treideris ar vinnēšanas attieksmēm, kurš patiesībā gandrīz neko nezin par tirgu var realizēt labus darījumus; un ja tas zina ļoti daudz par tirgiem, tad viņš var realizēt tikai vēl vairāk labus darījumus.

Ja vēlies izmainīt savu bailīgo pieredzi par tirgiem uz konfidentu pieredzi, ja vēlies izmainīt savus rezultātus no haotiskas ienākumu līknes uz stabili augošu ienākumu līkni – tad pirmais solis ir uzņemties absolūtu atbildību par visu un pārstāt gaidīt, lai tirgus kaut ko Tev iedotu vai izdarītu kaut ko Tevis labā. Atbildības uzņemšanās ir vinnēšanas attieksmes stūrakmens.

 


Tirgus sesijas

Brīvdienas

 Sidneja Forex brīvdienas
 Tokija Forex brīvdienas
 Londona Forex brīvdienas
 Ņujorka Forex brīvdienas
laiks atjaunojās ar lapas refresh  

Jaunumi uz e-pastu

E-pasta adrese:

Piesakoties uz jaunumiem, Jūs saņemsiet ForexIT aktualitātes savā e-pastā.



   © ForexIT      Kontakti       Forex      Augsta riska brīdīnājums   Biežāk uzdotie jautājumi      Jautājumi/ Kļūdu ziņojumi/ Ieteikumi